Arabesk Dancing Shiva

Arabesk Dancing Shiva 9.50cm (bronze)

Šiva ir vētru dievs, jogas, gudrības un rakstības aizbildnis. Šiva ir iznīcinošais spēks, kas visu pārvērš jaunā formā. Ar šo dievu saistās auglības kulti, kuru laikā pielūdz dejojošo Šivu. Šis dievs simbolizē nāvi un laiku, kas visu iznīcina. Šivu raksturo gan skarbums, gan arī laipnība, labsirdība. Tādējādi tiek atspoguļots pasaules pretrunīgums, kur līdzās atrodas radīšana un nopostīšana, dzimšana un nāve, veselība un slimība, prieks un bēdas.

 Bieži vien Šivu attēlo kā dejotāju (simbolizē mūžīgo Visuma deju) vai sēdošu lotosa pozā. Viņu parasti attēlo kailu, ap kaklu viņam ir krelles no galvaskausiem, ausīs - auskari. Viņam ir trīs acis un četras rokas, kurās viņš tur zizli, šaujamo loku, virvi un bungas. Šivu attēlo kā cilvēku ar zilu kaklu. Tas tādēļ, ka viņš esot izdzēris indi, ar kuru citi dievi gribējuši iznīcināt pasauli.

Šiva iemieso visus šos aspektus tiem indiešiem, kas viņu izvēlas par savu augstāko dievību. Šivas piekritēji godā viņu kā augstāko Realitāti, absolūto Dieva sākotni. Viņi saskata viņā visu guru Guru, pasaulīgās burzmas, gara tumsonības, ļaunuma un ļaundaru, slimību un naida sagrāvēju. Viņš apvelta ar gudrību un ilgu mūžu, iemieso pašuzupurēšanos un līdzcietību.

• Vārds Šiva cēlies no sanskrita vārda, kas nozīmē labais, krietnais vai draudzīgais. Šivas aspektu daudzveidība pārstāvēta viņa daudzajos vārdos. Indiešu svētajā tekstā "Šiva Purāna" ir minēti 1008 Šivas vārdi. Viens no tiem – Šambhu, kas nozīmē "augstsirdīgs" vai "tas, kas nes laimi". Cits vārds – Šankara nozīmē "prieka devējs" vai "svētīgs". Kā Mahadēva viņš ir "lielais Dievs". Išvara (Valdonis) – Šivas vārds, kas nozīmē to, ka Viņam pieder visa Dievišķajam piemītošā slava.

Šiva personificē arī dinamisko Visumu. Indiešu svētajā tekstā "Kūrma Purāna" Šiva saka: "Es – radītājs, dievs augstākajā svētlaimē. Es – mūžīgi dejojošs jogs."

     Visvairāk pazīstamais Šivas attēlojums ir Nataradža, dejotāju Ķēniņa vai Deju Kunga tēls. Nataradža dejo zelta pilī Visuma centrā. Šī zelta pils personificē cilvēka sirdi. Vienā no indiešu himnām, kas apdzied Šivas deju, ir teikts, ka "dejodams viņš parādās šķīstajā sirds lotosā".Dejodams Šiva ierosina Visumu izpausties, uztur to, bet pēc tam laikmeta beigās, arī dejodams, izved to no izpausmes. Šiva ir Anandas (augstākās svētlaimes) iemiesojums, no šejienes radusies deja Tandava, kuru Viņš izbauda, par skatuvi izmantodams visu Kosmosu.

Šivas deja izmanto simetrisko un asimetrisko kustību sistēmu, lai līdzsvarotu plecu kustību gadījumos, kad radies disbalanss. Šivas deja ir liels izaicinājums roku - plecu, elkoņu un plaukstas locītavu nostiprināšanai. Dejojot Šivas deju mēs līdzsvarojam augšējās ķermeņa daļas, to sensorās un motorās vadības koordināciju.

Šivas dejā izmantotās kustības būtiski ietekmē arī mūsu smadzeņu darbību, jo kustību koordinācija prasa nepārtrauktu koncentrēšanos uz pašu kustību izpildi. Autentiskais Šivas dejas kustību diapazons ir krietni lielāks par cilvēka spējām to izpildīt, tādēļ Šivas deja ir nepārtraukta prāta, koordinācijas un ķermeņa sadarbība, kur pats process ir svarīgāks par mērķa sasniegšanu. Jo procesa laikā – tiecībā uz pilnīgas un precīzes dejas kustību izpildes, tiek veicināta apziņas kontrole un atbrīvošana.

Šivam deja ir izklaide vai darbība, kas ir spontāna un bez dziļākas jēgas – tieši tāpat ka šī pasaule eksistē kā Dieva aktivitāte viņa paša izklaides nolūkos bez sevišķas dziļākas jēgas un mērķa. Šivas deja nav ne sports ne mākslinieciska darbība, bet gan spontāna ritma un harmonijas kustība, kas ir kā bērna smaids vai varavīksne pie debesīm.

Nātaradža ir Šiva, kas slēpjas visas radības ritmiskajās kustībās, tā sauktajā kosmiskajā dejā, kas nodrošina Visuma kosmisko kārtību – debesu un zemes, galatiku un starpzvaigžņu telpas kustību no kā ir atkarīgs kopējais līdzsvars.

Šivas deja ir dievišķa darbība, kas izklaidē mūsu prātus un mazina neziņu, tā iznīcina ilūzijas un sadedzina dēmonus un tumsu.

Šiva dejo uz mūsu neziņas – Apsmarapuruša (aizmirstā un aizmiglotā būtība) guļ zem viņa kājām. Visa šī pasaule ir Apsmarapuruša – pilna ar aizmiglotību un aizmirstību uz kuras Šiva realizē savas dejas drāmu.